Latvijas pilsoniskās sabiedrības ilgstpējas indekss 2020. gadā saglabājies iepriekšējo gadu līmenī, neskatoties uz izaicinājumiem, ko Latvijas pilsoniskajai sabiedrībai nesa Covid-19 vīrusa pandēmijas radītā krīze un valstī īstenotie drošības pasākumi.
Pandēmijai bija negatīva ietekme uz biedrību un nodibinājumu darbību. Pilsoniskās sabiedrības organizācijām ievērojami samazinājās pamatdarbības ienākumi, rezultātā tām bija jāpārtrauc vai jāatceļ pakalpojumu sniegšana, jāaptur projekti un jāsamazina darbinieku skaits. Faktiski visām organizācijām bija jāpārskata sava iepriekšējā pieeja un stratēģijas, lai turpinātu darbību un spētu reaģēt uz pandēmijas izraisītajām sekām.
Vērtējums organizāciju kapacitātes jomā nedaudz uzlabojās dēļ sniegtā atbalsta organizāciju kapacitātei no Nacionālā NVO fonda, kuru administrē Sabiedrības integrācijas fonds, un Aktīvo iedzīvotāju fonda (AIF) piedāvātā finansējumu pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Organizācijas ir kļuvušas zinošākas par stratēģisko plānošanu, pakalpojumu sniegšanu un sadarbības veidošanu ar savu organizāciju partneriem. Biedrības un nodibinājumi regulāri strādā ar saviem biedriem un mērķa grupām. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas arī strauji pielāgojās sarežģītajiem apstākļiem 2020. gadā, un, lai uzturētu kontaktus ar saviem biedriem un sadarbības partneriem, ieviesa elektroniskos saziņas līdzekļus. Tomēr pilsoniskās sabiedrības organizācijām radās sarežģījumi iesaistīt organizāciju biedrus un mērķa grupas, jo daļai sabiedrības ir ierobežotas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) lietošanas prasmes.
2020. gadā organizāciju finansiālās ilgtspējas indekss nedaudz uzlabojās, jo biedrības un nodibinājumi saņēma ievērojamu sabiedrības un finansētāju atbalstu projektiem, kas bija vērsti uz sabiedrības vajadzībām pandēmijas laikā. Organizācijām, kas sniedz sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus, ir pieejamas dažādas finansēšanas iespējas, savukārt, tām organizācijām, kas darbojas korupcijas apkarošanas, cilvēktiesību un iedzīvotāju līdzdalības jomās, ir pieejami salīdzinoši mazāk finansējuma avotu.
Organizāciju aktivitātes interešu aizstāvības jomā kļuva intensīvākas. LPA vien sniedza piecdesmit rakstiskus atzinumus par grozījumiem likumos un Ministru Kabineta noteikumos. Viena no visaptverošākajām sabiedrības un valdības dialoga iniciatīvām gada laikā bija vērsta uz Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam (NAP 2027), kas tika apstiprināts 2020. gada jūlijā, izstrādi. Ar profesionālu un konsekventu lobēšanas darbu pilsoniskās sabiedrības grupas nodrošināja, ka šajā dokumentā tiek atzīts dialoga ar pilsonisko sabiedrību nozīmīgums.
Savukārt, pakalpojumu sniegšana, galvenokārt vīrusa Covid-19 pandēmijas ietekmē, nedaudz pasliktinājās. Ņemot vērā valstī spēkā esošos epidemioloģiskos ierobežojumus, pakalpojumus sniedzošām organizācijām bija jāpārskata un jāpārorientē visas klātienes aktivitātes. Vasarā daudzi plānotie pasākumi nevarēja notikt, vai arī tie varēja notikt tikai saskaņā ar stingriem ierobežojumiem un noteikumiem, tostarp pašu organizāciju izstrādātiem iekšējiem epidemioloģiskiem noteikumiem. Atsevišķas pašvaldības informēja organizācijas, ka tās pārtrauks finansēt pakalpojumus. Tas organizācijām būtiski ietekmēja naudas plūsmu un nostādīja sliktākā situācijā. Neskatoties uz šiem sarežģītajiem apstākļiem, organizācijas iespēju robežās turpināja sniegt pakalpojumus saviem klientiem.
Pilsonisko organizāciju publiskais tēls 2020. gadā uzlabojās, jo cilvēki arvien vairāk atzina organizāciju centienus, lai risinātu vīrusa Covid-19 pandēmijas sekas. Pieaugošo pilsoniskās sabiedrības organizāciju atpazīstamību pierāda fakts, ka palielinājās brīvprātīgā darba un ziedojumu apmērs pilsoniskās sabiedrības organizācijām šajā izaicinošajā periodā. Nacionālo mediju pārstāvji plaši atspoguļoja arī organizācijas vietējās un nacionālā mēroga iniciatīvas.
Amerikas Savienoto Valstu starptautiskās attīstības aģentūra (USAID) sadarbībā ar Latvijas Pilsonisko aliansi 16 gadu pēc kārtas izstrādā Latvijas ziņojumu par pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību.
Aicinām iepazīties ar Latvijas ziņojumu, kā arī ar kopējo Pilsoniskās sabiedrības ilgtspējas indeksu.
