Biedrībā „Mūsmājas" noslēdzies projekts „Dabas velšu spēks manā šķīvī", ko atbalstīja Ziedot.lv, kura dalībniece biju arī es. Gribu nedaudz pastāstīt par aktivitātēm, kuras man bija interesantas un noderīgas. Daudz praktisku padomu uzzināju lekcijās „Ko liekam uz šķīvja". Uzzināju gan par uztura piramīdu, gan kā labāk sagatavot pārtikas produktus, lai tie saglabātu savu uzturvērtību un vitamīnus. Mani pārsteidza tas, ka es neizmantoju savā virtuvē tik veselīgus un vajadzīgus produktus - vienkārši nezinot šo graudu tik plašo pielietošanu. Nodarbības vadīja zinoša, savas jomas profesionāle - Ināra Liepiņa. Nodarbību laikā bija gan konkursi, gan degustācijas, gan receptes un padomi kā lietderīgi un pareizi izmantot to, ko mēs paši varam izaudzēt savā dārzā un pagatavot garšīgus ēdienus mājās neveltot tam daudz laika.

Lekcija „Zāļu tējas noslēpums" bija pensionāru kupli apmeklēta.  Lektore bija atnesusi dažādas zāļu buntītes un klausītāji gribēja dzirdēt stāstu par katru zālīti, kādām slimībām tās domātas, pasmaržot zālītes un pat paņemt līdzi sev un savai ģimenei. Es pēc nodarbības gāju mājās un saraku savai blakussēdētājai vairākus stādus ar puķītēm, kurām ir liela vērtība veselības nostiprināšanai. Manā dārzā šī puķīte - baltā trepīte ir jau kļuvusi par nezāli, bet citiem to ļoti vajag.

Psiholoģiskajās nodarbībās uzzināju par sevis motivēšanu, spēlējām dažādas lomu spēles.

Projekta ietvaros braucām uz mežu ogot - mellenēs, brūklenēs un dzērvenēs. Tā kā man patīk daba, zinu mežus un purvus, kur var salasīt ogas un brīnišķīgi atpūsties, es organizēju braucienu brūklenēs un dzērvenēs. Visi braucienu dalībnieki bija gandarīti, jo salasīja gan ogas, gan sēnes, gan bija atpūtušies  un baudījuši dabas skaistumu,  dāsnumu. Kā neliels atgadījums, kad viena no kundzēm ieraudzīja zem vēja izgāztās priedes tik daudz brūkleņu, ka metās rāpus zem priedes, bet vēlāk tika sauktas citas ogotājas, kas bija tuvumā, jo pati nespēja izķepuroties un atbrīvoties no priedes „gūsta"  -  žēl, ka nebija tuvumā fotoreportiera, kas iemūžinātu šo amizanto skatu.

Pieredzes apmaiņas braucienā apmeklējām Daugavpils pilsētas pensionāru apvienību, kur iepazināmies ap apvienības darbu, lielākajiem sasniegumiem un guvām idejas savai darbībai un iepazīstinājām viņus ar šo projektu. Apmeklējām Daugavpils Marko Rotko mākslas centru, jo par šo mākslinieku pēdējos gados bija tik daudz dzirdēts, bet tagad arī mēs esam iepazinuši viņa mākslas darbus.

Daudz vēl būtu ko stāstīt, bet es ceru, ka šāds projekts būs arī citus gadus.

Projekta dalībniece  Elma  Aksjonova