Viduslatgales pārnovadu fonds aicina piedalīties labdarības akcijā „Piepildīt sapni” un ziedot līdzekļus ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām. Līdzekļu piesaiste akcijai aizsākās pagājušā gada nogalē ar pasākumu „Labs darbs divus mūžus dzīvo”, uz šo brīdi ir saziedoti 1190  EUR.

Akcijā „Piepildīt sapni” par saziedotajiem līdzekļiem piepildīsim kādu vēlmi un dāvāsim prieku 26 bērniem invalīdiem un viņu ģimenēm no Aglonas, Līvānu, Preiļu, Vārkavas un Riebiņu novadiem. Lai piepildītu visas 26 bērnu vēlmes vēl ir nepieciešami 5000 EUR

Viņi ir vieni no mums, taču viņiem dzīve ir uzlikusi vienu no smagākajiem pārbaudījumiem - nedziedināmi vai smagi slimu bērnu. Brīdis, kad ģimenē piedzimst slims bērniņš vai veselajam bērnam uzbrūk ļaundabīga slimība, ir nepanesami smags. Un tas maina visu turpmāko dzīvi. Šīm ģimenēm ir nepieciešams līdzcilvēku atbalsts...

Šīm ģimenēm nepieciešams mūsu atbalsts un sajūta, ka arī šādi bērni un viņu vecāki ir Latvijai vajadzīgi.  Tikai mēs paši varam veidot sabiedrību ar dvēseli, kurā ģimene un pats cilvēkbērns ar īpašām vajadzībām justos piederīgs, vajadzīgs, nozīmīgs, mīlestības un uzmanības vērts. Bet ģimenēm ar bērniem invalīdiem nepieciešama ne tikai praktiska palīdzība, bet arī kāda sen lolota sapņa piepildījums. Bērni SAPŅO...un sapņos viņi lido, peldās jūrā, skrien, brauc ekskursijās kopā ar ģimeni un ir veseli...

Atvērsim sirdis labestībai un kopā saziedosim līdzekļus, kas dos ieguldījumu katrā pagastā, ciemā un pilsētā, kas palīdzēs piepildīt kāda maza bērna sapni kļūt veselam un dzīvot, vecam cilvēkam iedegs prieku sirdī un smaidu sejā un kādam studentam palīdzēs turpināt mācīties... . Tikai kopā mēs varam paveikt lielas lietas!

Lai ziedotāji varētu piemērot iedzīvotāju vai uzņēmumu ienākuma nodokļu atlaidi ziedotajām summām, fondam ar LR VID lēmumu ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss.

Viduslatgales pārnovadu fonds par ziedojumiem neietur nekādu komisijas vai starpniecības maksu. Visa ziedotā nauda nonāk paredzētajam mērķim. Fonda administratīvās izmaksas netiek segtas no Jūsu ziedojumiem.

Ziedojumus varat veikt gan ieskaitot fonda bankas kontā, gan skaidrā naudā griežoties fonda birojā  Kooperatīva iela 6, Preiļi, LV-5301

 Fonda rekvizīti :                       

Nodibinājums "Viduslatgales pārnovadu fonds"

Reģ. Nr. 40008210954

Bankas nosaukums AS "SEB Banka"

Konta Nr. LV35UNLA0050021079970

Oskars Utināns

Oskars kopā  ar vecmammu Valentīnu  dzīvo Aizkalnes pagastā, zēnam ir 11 gadi un viņš mācās Adamovas speciālajā internātskolā.

 Oskaram ir  diagnoze - abpusējās greizās pēdas, viņam ir veiktas vairākas operācijas, bet uzlabojums ir neliels. Taču ārstēšana turpinās. Zēns agrā bērnībā mammas bezatbildības  dēļ ir pārcietis smagas fiziskas un psiholoģiskas traumas, kā rezultātā ir ļoti jūtīgs un nervozs, bieži ārstējas psihineiroloģiskajā slimnīcā. Zēnam ir grūti kontaktēties ar vienaudžiem. Vislabāk viņš saprotas ar vecmāmiņu Valentīnu, kas ir arī viņa draugs un sabiedrotais mājās. Oskaram ļoti patīk skatīties hokeju, viņš ir liels hokeja fans. Lai Oskaru iepriecinātu, vecmāmiņa atrod laiku un līdzekļus  aizbraukt uz īstām hokeja spēlēm ne tikai Daugavpilī, bet arī Rīgā. Iespēju robežās dažreiz nopērk hokeja  suvenīrus, ko viņš krāj un  ar ko ļoti lepojas.

Oskaram ir vēl viens sapnis, ko vēl nav izdevies piepildīt, pabūt akvaparkā un Lido centrā. Protams kopā ar vecmāmiņu.

 Madara Daniva

 Madarai ir 15 gadi un kopā ar mammu, tēti, diviem brāļiem, kuriem ir 14 un 8 gadi un mazo māsiņu, kurai ir 5 gadi, dzīvo Preiļu novadā Pelēču pagastā un mācās Pelēču pamatskola 9.klasē.

Madarai kopš dzimšanas ir uzstādīta diagnoze - celiakija. Meitene ir ārstējusies stacionāros un arī ikdienā stingri tiek ievērota bezglutēna diēta, jo pretējā gadījumā sākas veselības problēmas, tiek traucēta gremošanas sistēma,   parādās nogurums, kas atsaucas arī uz mācību procesu. Ir vajadzīga speciāla pārtika, papildus vitamīnu uzņemšana. Tam visam ir vajadzīgi papildus līdzekļi un bieži vien ģimenei no daudz kā cita jāatsakās. Madara ir ļoti zinātkāra, viņai patīk ceļot un neskatoties uz veselības problēmām viņa piedalās skolas rīkotajās ekskursijās. Meitenes lielākais sapnis ir aizbraukt ekskursijā kopā ar  ģimeni,  jo nekad nav laika un tik daudz līdzekļu, lai atļautos aizbraukt visi kopā. Meitenei ļoti patīk Ventspils un viņa sapņo turp aizbraukt kopā ar mammu, tēti, brāļiem un mazo māsiņu, lai kopā varētu apskatīt slavenās Ventspils gotiņas,  puķu piramīdas, naksnīgās gaismas  strūklakas parkā, izbraukt ar kuģīti, uzkāpt Lemberga hūtē,  un visiem kopā redzēt saulrietu jūras krastā.

 Mareks Ivanāns

 Mareks dzīvo Preiļos kopā ar mammu Ināru Prudāni un lielo māsu Evu, kas ir studente.

Zēns par sevi stāsta. „Es esmu Mareks, man ir garīgas attīstības traucējumi, kas kombinējas ar hiperkinētiskiem uzvedības traucējumiem, enurēziem valodas traucējumiem, man ir ļoti smagas pakāpes funkcionēšanas ierobežojami. Bet tas netraucēja Inārai paņemt mani jaunajā ģimenē un mīlēt tik stipri kā savus bērnus. Man ir ļoti paveicies, ka atradās tāda sieviete, kura ieraudzīja mani slimnīcā, neaizgriezās no manis, palīdzēja man izķepuroties un turpināt dzīvot manu trauslo dzīvīti. Kad man bija 5 mēneši, ārsti mammītei teica, ka es ilgi nedzīvošu, taču tas netraucēja un mammīte nenolaida rokas, viņa cīnījās cīnījās par manu dzīvību un ticēja, ka es izķepurošos. Viņa apciemoja mani slimnīcā, tā turpinājās dienu no dienas, tā es nokļuvu no slimnīcas mājās, mājās pie jaunās mammas, tēta un māsas".

Mareka sapnis ir nokļūt 'Līvu akvaparkā'. Mareks saka -  „Man ļoti patīk ūdens un  ja šis sapnis piepildīsies, mana trauslā pasaulīte kļūs par vienu stariņu gaišāka, siltāka un attīstītāka, un es būšu vēl laimīgāks!

 Ņikita Ivanovs

 Ņikitai ir vidēji smaga garīgā atpalicība, kas kombinējas ar uzvedības traucējumiem.

Zēns ir hiperaktīvs, nervozs un ar izteiktiem  valodas traucējumiem.  Slimības rezultātā ir attīstījušies smagas pakāpes kustību ierobežojumi, grūtības sagādā apgūt jaunas iemaņas, grūti arī kontaktēšanās ar citiem bērniem gan mājās, gan skolā. Zēna ģimene dzīvo Līčos Preiļu pagastā, viņam ir 8.gadi un mācās  Rudzātu speciālās internātpamatskolas 1.klasē.Ģimene ir trūcīga, mamma nestrādā, jo viena pati audzina piecus bērnus no kuriem jaunākajam ir tikai 5 mēneši. Ņikita labi pārzina multfilmu tēlu pasauli un  tāpēc  ļoti patīk skatīties multfilmas,  kas viņu nomierina un attīsta viņa valodu. Diemžēl mājās nav televizora. Savas mīļākās multfilmas  viņš var skatīties tikai skolā vai ciemojoties pie vecmammas.

Ņikitas sapnis ir savs televizors mājās.

 Sergejs Anfimovs 

Sergejam ir 16.gadi un viņš kopā ar ģimeni dzīvo Aglonā.

 Mācās Rudzātu speciālās internātpamatskolas  10. klasē Ģimene  audzina divus dēlus,  dzīvo daudzdzīvokļu mājā, un  ir piešķirts trūcīgas ģimenes statuss.  Mamma Janīna  ir bezdarbniece, tētis Viktors  strādā gadījuma darbus. Sergejs  jau  kopš dzimšanas ir mammas sāpju bērns. Bērnu cereblarās triekas rezultātā zēnam konstatēta smaga garīga un fiziska atpalicība, viņš nestaigā, pats nesēž, dzirdēto saprot bet runā tikai atsevišķas frāzes. Patīk mierīga mūzika, klusums. Neskatoties uz slikto ģimenes materiālo nodrošinājumu, vecāki velta zēnam daudz uzmanības, dara visu,  lai nodrošinātu viņa attīstībai atbilstošus dzīves apstākļus. Vecāki dēlu vadā uz Rudzātu speciālo internātpamatskolu, ievērojot ārstu norādījumus darbojas ar bērnu mājās. Zēns ir piedalījies vairākās nometnēs bērniem ar īpašām vajadzībām, ir izgājis rehabilitācijas kursu Vaivaru rehabilitācijas centrā. Tieši Vaivaros ģimene iepazina reitterapiju - ārstēšanas metodi, kas bērnam palīdz atveseļoties gan medicīniski gan  psiholoģiski. Pēc šis terapijas  vecāki pamanīja kaut nelielu, bet tomēr  uzlabojumu dēla smagajā  ikdienā. Arī pēc ārstu domām Sergejam ir vajadzīgs atkārtots reitterapijas kurss, bet diemžēl vecāki nav spējīgi segt ārstēšanās un transporta izdevumus. Sergejs ļoti baidās no skaļuma, braukšanas autobusā, no visa svešā un neierastā, tāpēc vecāki  brauc ar viņu  kopā, jo tā viņš jūtas vairāk pasargāts un drošāks.

Sergejam ir vajadzīgs atkārtots reitterapijas kurss.

 Roberts  Repels

 Roberta ģimene dzīvo Aglonas novada Kastuļinas pagastā. Robertam  kopš dzimšanas konstatēta bērnu cerebrāla trieka. Zēnam ir  15 gadi, augums 1,45 m, sver tikai 45 kg,  pats nesēž, nerunā, bet saprot ko saka. Mācās Aleksandrovas speciālās  internātpamatskolas 7. klasē un ir apguvis tikai pašas minimālās pašaprūpes iemaņas.  Roberts  ir ļoti sirsnīgs un labestīgs gan skolā, gan  mājās, labprāt kontaktējas ar citiem bērniem. Ģimenē ir vēl jaunāki bērni-  brālis un māsiņas. Starp viņiem valda sirsnīga un draudzīga atmosfēra. Robertam  patīk braukt ciemos, vizināties mašīnā, taču to grūti izdarīt, jo parastais bērnu sēdeklītis zēnam ir par mazu. Nav arī  kvalitatīvu invalīdu ratiņu, kas būtu īpaši piemēroti viņa augumam.

 Artūrs Plotka

 Artūram ir 10.gadi un viņš ir vecākais bērns ģimenē, kopā ar mazāko  brālīti, kurš iet bērnudārzā, dzīvo pie vecmammas Valentīnas Platpires Aglonas novada Grāveru pagastā. Mamma Iveta Plotka ar jaunāko māsiņu, kurai ir 4 gadi vairāk uzturas  Rīgā. Artūrs ir sirsnīgs  un zinātkārs bērns, bet viņam ir diagnoze - iedzimtā sirds mazspēja, kas  liek par sevi manīt. Agrā bērnībā ir veikta sirds operācija. Mamma regulāri ved zēnu uz ārstu pārbaudēm. Skolā mācības padodas grūtāk kā citiem, veicot fiziskās aktivitātes un darot mājas darbiņus zēns  ātri piekūst, nevar skriet un ilgi staigāt.

Artūrs  ir ļoti pieticīgs, jo zina, ka ģimenei nav līdzekļu lai varētu atļauties ko vairāk. Artūra lielākā vēlēšanās ir dzīvot skaistā, izremontētā istabiņā, lai caur logiem nepūstu vējš, būtu silti un mājīgi, lai varētu ielūgt ciemos draugus,

 Anastasija Mihailova

 Anastasijai ir 15.gadi, viņu audzina vecmamma Alla un abas dzīvo Aglonas novada Šķeltovas pagastā. Meitene mācās Šķeltovas pamatskolas  9. klasē.  Anastasijai ir iedzimta redzes patoloģija, ar vienu actiņu viņa redz tikai 10%, arī otrajai acij redze ir traucēta. Neskatoties uz to, Anastasija cenšas apgūt visu ko māca skolā, pat piedalās skolas olimpiādēs. Ir daudz kur bijusi un ar klasi brauc ekskursijās. Meitene ir ļoti pieticīga, pieradusi ka ģimenē rocība nav liela, vienmēr jāpārdomā visi tēriņi, tāpēc ne par ko īpaši nesūdzas.

Anastasijas klusais sapnis ir iegādāties savu portatīvo datoru vai planšetdatoru, ko rudenī varētu ņemt līdzi ejot mācīties tālāk, vai arī jauns telefons. Vecais jau ir galīgi nolietojies.

 Deniss Zagrebajevs

 Deniss  mācās Medumu pamatskolā 4. klasē, viņam ir 13 gadi un ģimene dzīvo Riebiņos.  Zēnam ir garīgās attīstības atpalicība, palēnināts temperaments. Visu ko dara, dara lēnām, skolā grūti padodas fiziskās aktivitātes. Pēc dabas  kluss, kautrīgs un ļoti labestīgs bērns. Ģimenē Deniss vairāk tiecas pēc tēta un vecākā brāļa sabiedrības. Ļoti izpalīdzīgs, savu iespēju robežās cenšas mājās palīdzēt kur vien iespējams.

Denisa velēšanās ir pašam savs  televizors. Viņam  patīk skatīties bērnu raidījumus, bet tā kā zēnam  uztveršanas spējas ir ierobežotas un  mājās ir dažādu vecumu bērni, kur vecākais mācās 11 klasē un jaunākajam ir tikai 4 gadi, ir grūti savienot raidījumu laikus un tematiku.

 Santa Markelova

Santas kopā ar ģimeni dzīvo Riebiņu novads Stabulnieku pagasts Santa ir jaunākā meita ģimenē, viņai ir 15.gadi. Meitene piedzima ar Dauna sindromu un līdz pat šim laikam ir lielākais mammas Valentīnas acuraugs. Vecāki  ir  meklējuši palīdzību pie speciālistiem, bet meitenes veselības stāvoklis neuzlabojas. Mamma ar meitu ir ļoti pieķērušās viena otrai, Santa neapmeklē skolu un līdz šim meitenei nav bijis gandrīz nekāda kontakta ar vienaudžiem. Santas uzvedība bieži mainās, viņa var būt  gan mierīga un mīļa, gan asi reaģēt uz notiekošo apkārt, arī uz vides maiņu.

Mammas un tēta lielākā vēlēšanās ir dzirdēt kaut vienu meitenes teikto vārdu un  sameklēt attiecīgu speciālistu, kas uzņemtos strādāt ar meiteni mājas apstākļos.

 Aivita Leimane  

Aivita ir 6 gadus veca meitene, dzīvo Riebiņu novada, Galēnu pagastā  un mācās Galēnu pamatskolas pirmskolas grupiņā. Meitenei un viņas vecākiem jau kopš dzimšanas nākas sadzīvot ar smagu iedzimtu kaiti, kuras  sekas ir traucēta valodas attīstība  un kustību  koordinācijas traucējumi. Ārsti Aivitai prognozē  ilgstošu slimības ārstēšanu un rehabilitāciju. Savas slimības dēļ meitenei skolā ir grūtības apgūt mācību programmu  un iesaistīties dažādās nodarbībās. Meitene ir hiperaktīva, viņai patstāvīgi vajadzīga uzmanība un pieskatīšana ne tikai skolā, bet arī mājās.

Aivitai patīk spēlēties, patīk ūdens un dzīvnieki, labprāt apmeklētu akvaparku un zooloģisko dārzu.

 Elīza un Kristiāns Geiduki

 12.gadīgā Elīza un 15.gadīgais Kristiāns mācās Valmieras vājdzirdīgo internātskolā bet dzīvo Riebiņu novada Stabulnieku pagastā.

Abiem bērniem kopš dzimšanas ir smagas pakāpes vājdzirdība. Kad piedzima Kristiāns un tika konstatēts, ka zēns nereaģē uz skaņām, mammai un tētim tas bija neaprakstāms pārdzīvojums. Bet kad arī Elīza nesaklausīja  vecāku vārdos izteiktos mīlestības apliecinājumus, Geiduku mājās arvien biežāk izskanēja sirdi plosošs jautājums, - kāpēc  tā un tieši ar mums? Vecāki nepadevās, griezās pie speciālistiem, pildīja ārstu norādījumus, trīs  reizes  gadā  izgāja rehabilitācijas kurss, darīja visu, lai kaut nedaudz atgrieztu savus lolojumus skaņu pasaulē. Elīza pēc dzirdes implanta ievietošanas daļēji uztver mammas sacīto, bet Kristiānam ārstēšanās padodas grūtāk. Bērni praktiski visu laiku ir tālu projām no mājām, katru nedēļu vecāki ved bērnus uz skolu Valmierā un nedēļas beigās atpakaļ, lai vismaz brīvdienās būtu kopā ar viņiem. Diemžēl tuvāk dzīvesvietai atbilstošas mācību iestādes nav. Vecāki nekad nav lūguši palīdzību, cīnās ar savu sāpi kā prot un bieži nevarēdami atļauties kādu lietu bērnu priekam.

Elīzai  ļoti patīk fotografēt. Meitene apveltīta ar talantu  ieraudzīt sev apkārt ko tādu, kam cits vienaldzīgi paietu garām, tāpēc ļoti gribētos labu kvalitatīvu fotoaparātu, lai pilnveidotu savu aizraušanos un spētu ar fotogrāfijas palīdzību izteikt to, ko nespēj pateikt vārdos.

 Kristiāns ir liels palīgs tētim mājas darbos, viņu interesē viss jaunais un nezināmais. Visu četru vislielākā vēlēšanās ir pēc iespējas vairāk laika pavadīt kopā, bet tas  sanāk tik reti. Gan bērni, gan vecāki priecātos pāris dienas pabūt  kopā kaut kur ārpus mājas un atpūsties no smagās ikdienas.

Daniela Plikuma

Danielai ir 2 gadi un kopā ar mammu, tēti un māsu Samantu, kurai ir 4 gadi, dzīvo Riebiņu novada Rušonas pagastā.

Danielai kopš dzimšanas ir uzstādīta diagnoze - kombinēta iedzimta sirdskaite. Veiktas piecas radikālas koriģējošas operācijas. Dzīves kvalitāte ir pazemināta, bet Daniela cīnās un nezaudē dzīvesprieku. Meitene regulāri vienu reizi trijos mēnešos ierodas BKUS kardioķirurģijas centrā uz novērošanu. Patstāvīgi lieto kardioloģisku terapiju un medikamentus. Ir paredzama ilgstoša ārstēšanās. Meitenei patīk pastaigāties, zīmēt un rotaļāties ar lielo māsu. Viņas mīļākie dzīvnieki ir kaķi un zirgi. Daniela ir paklausīga, mierīga un ļoti smaidīga meitene.

Danielas sapnis ir savs velosipēds- trīsritenis un liela lelle, par ko viņa pati varētu rūpēties.

 Karolīna Ivanova

Karolīnai ir astoņi gadi, viņa dzīvo Līvānos un mācās Līvānu 2. vidusskolas 2.klasē. Pēc mammas stāstītā - ļoti tehniska meitene, jo viņu aizrauj un piesaista viss, kas saistīts ar datoriem, jaunākajām tehnoloģijām un elektroniku. Meitenes vislielākais sapnis ir planšetdators, kas palīdzētu ne tikai piesaistīt un noturēt viņas uzmanību, bet arī attīstītu atmiņu un  vingrinātu pirkstiņus, spēlējot  spēles, rosinātu apgūt ko jaunu un interesantu. Karolīna ir ļoti uzstājīga, brīžiem nervoza, bet tai pašā laikā arī ļoti jūtīga un spējīga meitene.  Nepiepildīts sapnis ir arī cirka izrāde Rīgā ar eksotiskiem dzīvniekiem un iespēja apmeklēt no malas skatoties tik ļoti košo un vilinošo Lido kompleksu.

Signija Vilka

Sintija ir 6 gadus veca meitenīte no Līvāniem, kas pasauli jūt sev apkārt, taču nespēj to izstaigāt un izbaudīt. Viņa ir ļoti noslēgta, ko vēl vairāk veicina slimība. Sintijas nepiepildīts sapnis ir televizors, lai varētu skatīties multenes un citus dzīvespriecīgus video, lai varētu redzēt pasauli ārpus telpas un to apjaust. Tā kā Sintija lielāko dzīves daļu pavada gultā, tad otrs liels sapnis ir kvalitatīvs un matracis, kas būtu ērts un nenodarītu kaitējumu  bērna veselībai un ķermenim.

Kitija Čipāne

Kitija Čipāne ir septiņus gadus veca meitene no Līvāniem, kuras lielākais aizbildnis ir vecmāmiņa. Meitenei ir piecas diagnozes, nerunā un nedzird, pasauli jūt ar acīm, Kitijai ļoti patīk zīmēt un vislielākais prieks ir ūdens, vecmamma viņu raksturo kā ļoti mīļu meitenīti. Lielā aizrautība uz ūdeni radusies jau sen, meitenei ļoti patīk plunčāties un spēlēties tieši ūdenī, kas labvēlīgi ietekmē arī bērna attīstību. Ārstu slēdziens bija, ka meitene nekad nestaigās, bet Kitija staigā, pasauli jūt ar acīm, un dzīvot fantāziju pasaulē. Viņas lielākais sapnis ir burbuļvanna, kurā varētu plunčāties, spēlēties un fantazēt. Ikdienā meitene labprāt zīmē ar dažādām krāsām un labvēlīgi pieņem dažādas dzīves krāsas - arī savas diagnozes. Ja neizdotos piepildīt sapni par burbuļvannu, tad otrs sapnis būtu akvaparka apmeklējums.'

Liāna Brūvere un Anastasija Budreviča

Liāna un Anastasija dzīvo Līvānu novada Rožupes pagastā ar mammu un vecmāmiņu Iveta, kura ir uzņēmusies rūpes par savām mazmeitiņām. Abas meitenes no dzimšanas slimas ar garīga rakstura atpalicību.

Liānai 5.gadi, viņa apmeklē pirmskolas klasīti Rudzātu speciālajā internātskolā. Meitenei patīk mūzika, viņa to labprāt klausās un dzied līdzi, Liāna ir kustīgs bērns un viņai patīk lēkāt. Vecmamma Iveta saka -viņa ir izlēkājusi visas gultas, būtu labi, ja varētu iegādāties  batutu, lai mazmeitiņa var droši lēkāt sevi nesavainojot. Meitenei patīk ūdens un Liānas sapnis ir apmeklēt ūdens atrakciju parku, lai var no sirds izplunčāties ūdenī

Anastasijai 2,7gadi, meitene nestaigā un nerunā. Vecmamma viņu regulāri vadā uz rehabilitāciju veselības uzlabošanai. Anastasija vēl ir maza un īsti nevar mums pateikt, kas būtu viņas sapnis, bet vecmamma ikdienā esot kopā ar meiteni ir novērojusi, ka tāpat kā lielajai māsai arī Anastasijai ļoti patīk ūdens un  labprāt aizvestu meiteni uz ūdens atrakciju parku.

 Jūlija Zalāne

Jūlijai ir 14.gadi viņa dzīvo kopā ar savu vecmammu Vilmu Līvānu novada Rudzātu pagastā un mācās Rudzātu vidusskolas 6.lasē. Jūlija ir zinātkāra meitene, viņai patīk lasīt grāmatas. Meitenei ir kustību traucējumi, kas neļauj brīvi piedalīties sporta aktivitātēs un darīt lietas, ko dara viņas vienaudži. Jūlija kopā ar savu mammu, kādu laiku uzturējās ārzemēs, kur neapmeklēja skolu. Meitene ļoti gribēja atpakaļ uz mājām un tagad rūpes par mazmeitu ir uzņēmusies vecmamma Vilma, pati meitene saka, ka nekad vairs nebrauks prom un dzīvos kopā ar savu vecmammu. Jūlijai tika veikta operācija kājiņai, lai varētu labāk staigāt, gaidāma vēl viena operācija. Jūlija ir ar dzīvi apmierināta, bet viņas sapnis ir velosipēds, lai varētu braukt uz skolu.

Inga Tunķele

Inga ir 3 gadus veca un dzīvo Vārkavas novadā kopā ar mammu Baibu. Inga ir bērns invalīds, invaliditātes cēlonis ir slimība. Baiba Ušacka ir vientuļa māte, Ingas tēvs nedzīvo kopā un nekādā veidā nerūpējas par savu meitu. Ingai ir nepieciešama lielāka uzmanība nekā vienaudžiem, nepieciešama regulāra ārsta apmeklēšana, papildus ārstniecība un ārstnieciskā rehabilitācija, bet tā ir veicama tikai pēc konsultēšanās ar ārstu-  speciālistu, šajā gadījumā ar neirologu.

 Meitenei ikdienā ir nepieciešami ortopēdiskie apavi, bet tie ir dārgi un vienam gadam nepieciešami vismaz 2 pāri, ko mamma nevar atļauties nopirkt. Staigājot ar neatbilstošiem apaviem, meitenes gaita un kājiņu veselība var tikt bojāta neatgriezeniski.

Jānis Babris

Jānis ir 8 gadus vecs zēns ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem. smagi pašfunkcionēšanas ierobežojumi, izteikti jaunu iemaņu un zināšanu apguves traucējumi, smaga invaliditāte, vāja kustību koordinācija.

Jānis dzīvo Vārkavas novada Upmalas pagastā un mācās Rudzātu speciālajā  internātpamatskolā. Lasa labi bet izlasīto izprot tikai daļēji. Par dzirdēto un lasīto  spēj pastāstīt tikai ar jautājumu palīdzību. Ātri iemācās dzejoļus no galvas, lielākas grūtības sagādā rokdarbi - darbs ar lineālu, praktiskais darbs ar dziju, līmi, šķērēm. Jānis ir izpalīdzīgs, labestīgs, prot spēlēties ar citiem klasesbiedriem, labi iekļāvies klases kolektīvā.

Mājās bieži dzīvo savā „pasaulītē" un labprāt uzturas vienatnē, patīk rotaļāties.

Zēna lielākais sapnis ir lego spēles, kas ne tikai sagādās bērnam prieku, bet arī attīstīt pirkstu veiklību un iemaņas darbmācības stundās.

Paula Luīze  Beča

Paula Luīze ir 11 gadus veca mīļa un skaista meitenīte. Viņa ir jaunākais (ceturtais) bērns ģimenē kura dzīvo Riebiņu novadā. Paula mācās  Maltas speciālajā  internātskolā, kur viņai ļoti patīk. Diemžēl Pauliņai ir  smadzeņu bojājums (kustību traucējumi, atipiskais autisms). Meitenīte nevar pati stabili nostāvēt uz savām kājiņām, nespēj rāpot, staigāt un runāt. Pauliņa var stabili sēdēt, un, sēžot uz dibena, ar rociņām atbalstoties pret grīdu, ir iemācījusies pārvietoties  pa istabu lielā ātrumā, viņa arī lien uz vēdera, nedaudz balstās ar kājiņām pret grīdu. Paula ir jūtīga pret dažādām skaņām, pieskārieniem, vides maiņu, cilvēkiem. Viņai ļoti svarīga noteikta lietu un cilvēku kārtība - dienas režīms. Pauliņai ir īpaša bezglutēna un bezkazeīna diēta, samazināta cukura un sāls lietošana uzturā. Vecāki ir izmēģinājuši dažādas rehabilitācijas metodes. Ar Ziedot.lv atbalstu Pauliņa  bija rehabilitācijas kursiem  Starptautiskajā klīnikā Truskavecā, Ukrainā, kā arī uz  delfīnterapiju un reitterapiju. Meklējot iespēju visefektīvāk veikt Paulas rehabilitāciju, vecāki ir uzsākuši mājas neirorehabilitācijas programmu sadarbībā ar speciālisti Bozena Bejnar Slawow (ASV). Šai programmā Paula ir jau otro gadu. Viņa kļuvusi stabilāka, notur sevi rāpus pozā, ar palīdzību rāpo uz celīšiem.

Paulai ir jānodrošina ierastais režīms un darbošanās katru dienu, tāpēc viss mammas laiks tiek aizpildīts darbojoties ar bērnu. Viens no svarīgākajiem soļiem ir komunikācija: spēja maksimāli saprast bērnu un atrast iespēju, kā viņai "izteikties". Pauliņa ļoti jūtīga, savas emocijas pauž skaļi un nepārprotami - smaida un bieži dusmojas. Dusmojas, jo viņu daudzreiz nesaprot, bet pati  nespēj vārdos izteikt vai parādīt  ko vēlas, un tamdēļ komunikācija ar viņu ir apgrūtināta. 

Mammai ļoti gribas palīdzēt bērnam arī šai ziņā,  un dot iespēju izteikties  ar komunikāciju tāfeles vai  skārienjūtīgas planšetes palīdzību. Ir arī  speciāla aparatūra ar pogām , ko var izvietot bērnam ērtās vietās, lai  tās piespiežot, var paust savu vajadzību. Piepildot šo sapni,  Paula biežāk varēs smaidīt, jo viņu biežāk sapratīs.

  Elvis Grugulis

Elvis dzīvo Jersikas pagasta Iztekas ciemā, mācās Jersikas pamatskolas pirmskolas grupiņā un viņam ir 6 gadi. Piedzimstot bērnam ir traumēts labās rokas nervs, kā rezultātā ir ierobežotas kustības. Elvis raksta un visas darbības veic ar kreiso roku, labās  rokas kustības veicamas tikai ceļot rociņu augšā ar visu plecu (piemēram ģērbjoties).

Elvja sapnis ir liels lego kluču maiss, kas ļautu  attīstīt fantāziju un  vingrināt rokas kustības.

Kristīne Rutka

 Kristīne dzīvo Jersikas pagastā un mācās Jersikas pamatskolas 6. klasē. Meitenei ir taisnās zarnas nerva iekaisums, kas izraisa nekontrolējamas komplikācijas un jau kopš 4 gadu vecuma nes sev līdzi dziļus emocionālus pārdzīvojumus, kā rezultātā ir iemantotas smagas psiholoģiskas traumas. Tiek veiktas regulāras ārstu pārbaudes, jāievēro stingra diēta, ko izejot no mājas nav nemaz tik viegli izdarīt. Slimībai raksturīgs arī paaugstināts infekcijas risks pārējam organismam. Kā viens no blakusefektiem pašreiz ir izteikts nieru bļodiņu iekaisums. Meitene bieži ir noslēgusies sevī, jūtas nesaprasta. Protams vislielākais liels atbalsts ir ģimene, vecāki, māsa un brāļi , bet arī viņi ne vienmēr spēj pasargāt no samērā biežas apkārtējo vienaldzības. Meitenei jāmācās, jākontaktējas ar vienaudžiem, tāpēc ir ļoti nepieciešama apkārtējo sapratne un atbalsts.

Kristīnei ir aktīva meitene, viņai patīk arī fiziskas nodarbes, ko ārpus mājas paveikt veselības dēļ ir problemātiski. Tieši mājās starp savējiem viņa jūtas atraisīta un droša. Kristīnes sapnis ir batuts mājas pagalmā.

Maksims Koroļovs

 Maksimam ir 14.gadi un kopā ar vecākiem viņš dzīvo Preiļos.

 Zēns mācās Rudzātu  speciālās internātpamatskolas  7. klasē.

Maksims  piedzima neiznēsāts, jau ar izteiktu attīstības traucējumiem un neattīsītām kāju ekstrimitātēm. Slimība joprojām turpina progresēt. Maksims izrunā dažus vārdus, ko galvenokārt saprot tikai vecāki, zēns cenšas pats patstāvīgi ēst cieto barību. Pa istabu pārvietojas rāpus, ārpus dzīvokļa vecāku pavadībā invalīdu ratiņos. Mamma un tētis ļoti rūpējas par zēnu. Tētis  Vasilijs strādā algotu darbu tā nodrošinot ģimenei iztiku,  mamma Pelageja visu savu laiku pavada kopā ar zēnu, jo Maksims bieži slimo un nevar apmeklēt skolu.

Maksimam patīk darboties ar planšetdatoru. Zēnam tāds jau bija nopirkts, bet nu ir salūzis un jaunu vecāki nespēj iegādāties.